Latvijai

Latvija, es tevi mīlu!
Jā, varbūt, pārāk kautrīgi un klusi,
Bet redzot tavu izlaupīto sētu,
Mana balss par tevi lūdzot, aizlūzusi...

                                
                                       Linda Tīmane

Jauna dziesma TEVI SATIKT

Tā pavisam nemanāmi esmu nonācis līdz pirmajai duetā iedziedātajai dziesmai!

Lasot Lindas sarakstīto tāda paša nosaukuma  dzejoli, bija skaidrs, ka tam ir jāskan duetā. Kad komponists Jānis Strazds sarakstīja mūziku, atlika tikai atrast dueta partneri. Izvēle jau pašā sākumā apstājās pie Nacionālā teāra aktrises Ditas Lūriņas. Dita ar prieku piekrita šai sadarbībai, un tā dziesmu bagātina viņas skanīgais vokāls.

Sākumā bija neziņa, kā mūsu balsis skanēs kopā, bet šķiet, ka viss ir izdevies! Mūsu kopdarbu var noklausīties uzspiežot uz šīs saites  http://www.draugiem.lv/music/10060511/music/

Gribu pateikt vislielāko paldies Lindai par dziesmas vārdiem, Jānim par melodiju, Ditai par atsaucību un piedalīšanos!
Dziesma neskanētu bez Aiņa Zavacka (bungas), Pētera Liepiņa (basģitāra), Andra Šīranta(ģitāra) un
Jāņa Strazda (taustiņinstrumenti) līdzdalības. Liels paldies arī viņiem!


                                              Lai jums visiem skaists svētku gaidīšanas laiks!


                                                                                  Kaspars Tīmanis

Palutini mani mazliet...

Palutini mani mazliet,
Kaut gadā reizi vienu.
Ievas āra tik spēcīgi zied
Ar smeldzīgu piesitienu.

Baltie ziedi zarus liec,
Vējš tos nav purinājis.
Skurbuma smarža debesīs iet,
Neviens tā nav lutinājis.

Viens ievas zars patvaļīgi
Pa logu istabā liecas.
Maigi un reizē nekaunīgi
Tas mani lutināt tiecas.

Ienes kaut vienu ziedošu ceru
Un pasniedz man zvaigžņu vietā,
Pārējo visu es izsapņot varu
Gan savā, gan tavā vietā.

Palutini mani mazliet,
Es tikai gribu zināt,
Kādas sajūtas pakrūtē siet,
Ja kāds grib palutināt.

                                        Linda Tīmane

Bezgalības.

Kafijas biezumos zīlēju,

Cik daudz apkārt man rūgtuma,

Vai tā muša starp logiem

Nomira aiz grūtuma?

Ar zelta gredzenu zīlēju,

Cik daudz apkārt man mīlestības

Vai ēnas istabas stūros

Slēpjas no vientulības?

Sveces liesmā zīlēju,
Cik daudz apkārt man siltuma,
Kurš pateiks vai leduspuķes
Kūst no iedzimta lepnuma?

Es dzīves jēgu zīlēju,

Nu tādu, kāda man tā liekas,

Ka jābūt diviem cilvēkiem,

Kuriem noteikti jāsatiekas.

Visu es nevaru zināt,
Daudz paliek aiz apziņas strīpas.
Sēžu pie papīra lapas
Un zīmēju bezgalības.



                                      Linda Tīmane

                                      Foto: Solvita Kalniņa

Arī Tev

Kaklu asaru kamols skrāpē,

Pār pleciem pelēkas ēnas slīd.

Tādi mēs visi apkārt klīstam,

Arī tu, mana Sniegbaltīt!

Katru dienu mīlam un nīstam,

Un solām sev to vairs nedarīt.

Bet ieradums stiprāks par solījumu,

Arī tev, mana Sniegbaltīt.

Katram pa skatam, un katram pa dejai,

Tā visu dzīvi var izkaisīt.

Cik tas ir viegli un cik pa īstam,

Vai vari man atbildēt, Sniegbaltīt?

Ne visiem stāstiem laimīgas beigas,

Reizēm der sirdij paklausīt.

Mēs katrs no kādas pasakas nākam,

Arī tu, mana Sniegbaltīt!

Atstāj kroni baltajā sniegā,

Lai visas ēnas rimstas un dzīst.

Nevaru solīt, ka tas būs viegli,

Bet, tu to spēsi, Sniegbaltīt!

                                          Linda Tīmane

                                          Foto : Solvita Kalniņa

Kad tu gāji projām...

Kad tu gāji projām,

Tālumā suņi rēja,

Un, tiklīdz aizvēri durvis,

Iestājās diena bez vēja.

Dzīvojot mirkļus bez skaņām,

Bez vēja un bez tevis,

Mēģinu klusumā saprast,

Ko aizejot esi man devis.

Sāk pilēt ūdens no krāna,

Muša pret logu sitas,

Es zinu, ka nepaliki,

Jo devies pēc malduguns citas.

Diena nu lēni būs galā,

No meža migla ceļas.

Savītis ābols uz galda,

Un stūros putekļi veļas.

Pulkstenis paliek skaļāks,

Sienas plānākas top,

Man ar tavu prombūšanu

Vēl ir jāaprod.

Netīrie trauki krājas,

Viegla sāpe sirds rajonā duras.

Es esmu ceļa sākumā,

Tik vien kā jānoturas!

                                          Linda Tīmane

                                          Foto: Solvita Kalniņa

Dziesma ''Laime''.

Manu dziedāto dziesmu saraksts ir kļuvis par vienu dziesmu bagātāks. Dziesma ''Laime'' ir mans un komponista Jāņa Strazda jaunākais kopdarbs. Dziesmas teksta autore šoreiz ir mana sieva Linda Tīmane. Šis nav Lindas pirmais un vienīgais dzejolis, bet pirmais, kurš tiek izdziedāts dziesmā. Dzejolis ''Laime'' tika sarakstīts jau pirms 14 gadiem, bet ilgām pēc laimes jau nav noilguma!

Dziesmas tapšanas procesā piedalījās Ainis Zavackis (bungas), Pēteris Liepiņš (basģitāra), Jānis Strazds (taustiņinstrumenti), Andris Šīrants (ģitāra).Liels paldies visiem par ieguldīto darbu!Dziesma tapa A.Šīranta studijā ''Elkomusic 2''.

Rezultātu var noklausīties šeit http://www.draugiem.lv/music/10060511/music/

Ticiet arī jūs, ka laime mēdz atnākt tieši tad, kad to vismazāk gaida! Pavasarī visiem noteikti jākļūst laimīgākiem!

                      Kaspars.