Vairs nekrīt āboli un nedzird dzērves kliedzam,
Nosalušas mārtiņrozes, upes lēnāk plūst,
Bet sirds, kas aizlūzusi
Līdz galam nesalūzt.
Virs peļķēm bieza ledus kārta,
No rītiem rokas salst.
Tik labi, ka nav jāsaka ne vārda,
Viss pats no sevis lēnām paliek balts.
Sasaluši pīlādži virs galvas,
No dzestrā gaisa rodas spītīgs prieks.
Sēž krūmā zvirbuļi, no sala sabozuši spalvas,
Un skaidrs top, ka tikai laiks ir īstais pavēlnieks.
Laimīgu 2013.gadu!
Linda Tīmane
Foto : Solvita Kalniņa
Mēs nerakstīsim receptes, nedalīsimies bērnu audzināšanas pieredzē, nerunāsim par politiku un nemācīsim dzīvot! Lai to dara tie, kam tas padodas labāk! Man, Lindai, vairāk par visu patīk rakstīt. Šī būs vieta maniem darbiem, kuri tapuši ilgākā laika posmā. Vairāki no tiem sakstīti 18 gadu vecumā, tādēļ ir naivuma pilni. Man gan īsti nepatīk tos saukt par dzejoļiem, labāk par emociju pierakstiem! Es, Kaspars, ziņošu par savām jaunākajām aktualitātēm mūzikā. Patīkamu lasīšanu un klausīšanos!