Virs galvas greizas debesis
Un līki saules stari.
Aiz durvīm miegains strazds
Ar gadskārtējo pavasari.
Dienas kā neslauktas govis,
Lēni bez azarta klīst,
Vēl nepieradinātie sapņi
No kauna slēpjas un svīst.
Es pieskaros zemei un noturos
Mazliet virs kritiskā punkta.
Mākoņi debesīs apstājas,
Reizēm ķeras aiz mājas jumta.
Kāds manu laiku steidzina
Pār namiem un lielceļu plaisām.
Es savā liktenī saskatu
Jaunas bedres ar līkumu gaismām.
Zem kājām grozīga pasaule
Un neziņa, kurp vēl iet?
Ar četrām debespusēm
Man sen vairs nepietiek.
Linda Tīmane
Foto: Solvita Kalniņa
Mēs nerakstīsim receptes, nedalīsimies bērnu audzināšanas pieredzē, nerunāsim par politiku un nemācīsim dzīvot! Lai to dara tie, kam tas padodas labāk! Man, Lindai, vairāk par visu patīk rakstīt. Šī būs vieta maniem darbiem, kuri tapuši ilgākā laika posmā. Vairāki no tiem sakstīti 18 gadu vecumā, tādēļ ir naivuma pilni. Man gan īsti nepatīk tos saukt par dzejoļiem, labāk par emociju pierakstiem! Es, Kaspars, ziņošu par savām jaunākajām aktualitātēm mūzikā. Patīkamu lasīšanu un klausīšanos!