Palutini mani mazliet,
Kaut gadā reizi vienu.
Ievas āra tik spēcīgi zied
Ar smeldzīgu piesitienu.
Baltie ziedi zarus liec,
Vējš tos nav purinājis.
Skurbuma smarža debesīs iet,
Neviens tā nav lutinājis.
Viens ievas zars patvaļīgi
Pa logu istabā liecas.
Maigi un reizē nekaunīgi
Tas mani lutināt tiecas.
Ienes kaut vienu ziedošu ceru
Un pasniedz man zvaigžņu vietā,
Pārējo visu es izsapņot varu
Gan savā, gan tavā vietā.
Palutini mani mazliet,
Es tikai gribu zināt,
Kādas sajūtas pakrūtē siet,
Ja kāds grib palutināt.
Linda Tīmane
