Arī Tev

Kaklu asaru kamols skrāpē,

Pār pleciem pelēkas ēnas slīd.

Tādi mēs visi apkārt klīstam,

Arī tu, mana Sniegbaltīt!

Katru dienu mīlam un nīstam,

Un solām sev to vairs nedarīt.

Bet ieradums stiprāks par solījumu,

Arī tev, mana Sniegbaltīt.

Katram pa skatam, un katram pa dejai,

Tā visu dzīvi var izkaisīt.

Cik tas ir viegli un cik pa īstam,

Vai vari man atbildēt, Sniegbaltīt?

Ne visiem stāstiem laimīgas beigas,

Reizēm der sirdij paklausīt.

Mēs katrs no kādas pasakas nākam,

Arī tu, mana Sniegbaltīt!

Atstāj kroni baltajā sniegā,

Lai visas ēnas rimstas un dzīst.

Nevaru solīt, ka tas būs viegli,

Bet, tu to spēsi, Sniegbaltīt!

                                          Linda Tīmane

                                          Foto : Solvita Kalniņa

Kad tu gāji projām...

Kad tu gāji projām,

Tālumā suņi rēja,

Un, tiklīdz aizvēri durvis,

Iestājās diena bez vēja.

Dzīvojot mirkļus bez skaņām,

Bez vēja un bez tevis,

Mēģinu klusumā saprast,

Ko aizejot esi man devis.

Sāk pilēt ūdens no krāna,

Muša pret logu sitas,

Es zinu, ka nepaliki,

Jo devies pēc malduguns citas.

Diena nu lēni būs galā,

No meža migla ceļas.

Savītis ābols uz galda,

Un stūros putekļi veļas.

Pulkstenis paliek skaļāks,

Sienas plānākas top,

Man ar tavu prombūšanu

Vēl ir jāaprod.

Netīrie trauki krājas,

Viegla sāpe sirds rajonā duras.

Es esmu ceļa sākumā,

Tik vien kā jānoturas!

                                          Linda Tīmane

                                          Foto: Solvita Kalniņa