Rīgas 69.vidusskolas bibliotēkā
                                    Linda Tīmane ''Tik daudz ko teikt"

Es gribu nodzīvot šo gadu viegli,
Tas ir tieši tas, kā man trūka.
Lai ir tā, ka suņi rej,
Bet es kā karavāna,
Nē, labāk pieneņpūka
Kā mirklis visam pāri.

Bez liekulības izskalotiem krastiem
Un sajūtas - man sliktāk, bet tev labāk.
Kā pirmais pavasara taurenis -
Tik viegli viņam sanāk!
Kā mirklis visam pāri.

Lai mums visiem viegls Jaunais gads!

Linda Tīmane

                      Linda Tīmane, Kaspars Tīmanis
                Klientu dienas grāmatnīcā ''Zvaigzne ABC" Tukumā

Linda Tīmane ''Tik daudz ko teikt''
Izdevniecība ''Annele''
Foto: Ieva Madara Tīmane,

Heijā! Aiziet!

Melnās dienas?
Svītrojam ārā!
Vecās vainas?
Dzenam prom!
Bijušie draugi?
Laižam, lai iet!
Nopērkam brilles saulainām dienām,
Un jauniem apvāršņiem!
Heijā! Aiziet!


                                      Linda Tīmane

Pietiek skumt!

No rīta piecēlos
Un teicu sev:
''Nu, pietiek skumt!''
Man divas rokas, divas kājas,
Galva ir, virs galvas jumts!
Nu, pietiek skumt!

Vējš kokos sarunājas,
Koķetē ar sauli,
Un par to visu priecājas vecs jumts.
Bet es?
Nu, tiešām, pietiek skumt!

Nekad jau nepietiks!
Nekad nevienam nebūs gana!
Mums visiem ir kas kopīgs - tas ir (mūsu) jumts!
Un kopīga ir beigās visu aiziešana!
Vai vērts vēl skumt?

                                                                  Linda Tīmane

Melu patronese

Tu sapinies savos melos,
Bet, vienalga, turējies braši,
Kad klausījos tavos vārdos,
Kas bira kā Jūdasa graši.

Lepni atmestu galvu
Mazliet nicīgu smīnu,
Tu pācirti visas ilūzijas,
Kā galvu nocērt ar giljotīnu.

Tad viegli paklanoties,
It kā cepuri paceļot,
Tu aizbridi mēlnešu purvā
Neviena vairs nemanot.

Dažkart es mēdzu sev jautāt,
Kur gan Tu tagad esi?
Un manas atmiņas Tevi ieceļ
Par melu patronesi.


                                           Linda Tīmane