Kad tu gāji projām...

Kad tu gāji projām,

Tālumā suņi rēja,

Un, tiklīdz aizvēri durvis,

Iestājās diena bez vēja.

Dzīvojot mirkļus bez skaņām,

Bez vēja un bez tevis,

Mēģinu klusumā saprast,

Ko aizejot esi man devis.

Sāk pilēt ūdens no krāna,

Muša pret logu sitas,

Es zinu, ka nepaliki,

Jo devies pēc malduguns citas.

Diena nu lēni būs galā,

No meža migla ceļas.

Savītis ābols uz galda,

Un stūros putekļi veļas.

Pulkstenis paliek skaļāks,

Sienas plānākas top,

Man ar tavu prombūšanu

Vēl ir jāaprod.

Netīrie trauki krājas,

Viegla sāpe sirds rajonā duras.

Es esmu ceļa sākumā,

Tik vien kā jānoturas!

                                          Linda Tīmane

                                          Foto: Solvita Kalniņa