Iezīmes

ceturtdiena, 2010. gada 23. decembris

Par Eirovīziju.

Arī es iedziedāju Jāņa Strazda dziesmu ar Gata Zotova vārdiem Eirovīzijas pasākumam, bet tā līdz pusfinālam netika! Man jau likās, ka ļoti smuka dziesma, bet laikam jau žūrijai nepatika izpildījums latviešu valodā! Nekas, gan jau pēc kāda laiciņa to atskaņosim plašākai auditorijai.

                                                                                             Kaspars.

Tik skaisti....




Tik skaisti svinēt svētkus,
Kad apkārt viss balts un tīrs,
Un ticēt, ka visus mūs sargā
Zem loga uzceltais sniegavīrs!



 

Priecīgus un mīlestības pilnus  Ziemassvētkus!!!

                                          Linda Tīmane

ceturtdiena, 2010. gada 2. decembris

Rudenī

Es uzzīmēju rudeni
Un vecas māju drupas,
Kur draiskulīgi vēji
Mētā lapu čupas.

Tā gribējās tur nokļūt -
Šai savā zīmējumā,
Lai justu trako vēju,
Būt lapu čabējumā.

Vēlējos atpakaļ pagātnē,
Skaitīt plaisiņas mūrī,
Dziedāt kā putnam, trakot kā vējam
Būt par akmeni pašā stūrī.

Bet tās tikai mana neprāta ilgas,
Es sapņoju būt par brīvo!
Tās lika man saplēst zīmējumu
Un teica -
Vieglāk dzīvo!
          
                                     Linda Tīmane

Parādies ziedonī

Ieķeries man elkonī
Un velcies līdzi kaut līdz pašam galam!
Bet, lūdzu, parādies ziedonī,
Tad mēs izturēsim līdz salam.

Aizāķē manu sirdi aiz savas
Un atstāj, jo izskatās labi!
Galvenais nav, kurp virzāmies,
Bet tas, ka muļķi esam abi.

Tagad aiz loga grabinās lieti,
Vējš neprātā kokus loka.
Par mīlestību runāt ir lieki,
Jo bulta ir, bet nav loka.



                                             Linda Tīmane

                                             Foto: Solvita Kalniņa


                                           

trešdiena, 2010. gada 1. decembris

Par maniem dzejoļiem.

Dzejoļus rakstu jau kopš 1991.gada, bet visu šo laiku man nebija drosmes kādam tajā atzīties! Draudzenes Solvitas iedrošināta, beidzot esmu saņēmusies, lai nodotu tos publiskai apskatei! Lēnām, pa vienam vien tos turpināšu šeit publicēt!
                                                                  
                                                                  Linda.