Parādies ziedonī

Ieķeries man elkonī
Un velcies līdzi kaut līdz pašam galam!
Bet, lūdzu, parādies ziedonī,
Tad mēs izturēsim līdz salam.

Aizāķē manu sirdi aiz savas
Un atstāj, jo izskatās labi!
Galvenais nav, kurp virzāmies,
Bet tas, ka muļķi esam abi.

Tagad aiz loga grabinās lieti,
Vējš neprātā kokus loka.
Par mīlestību runāt ir lieki,
Jo bulta ir, bet nav loka.



                                             Linda Tīmane

                                             Foto: Solvita Kalniņa