Jauna dziesma ''Arī Tev''

Linda un Kaspars Tīmaņi

 Pagāja ilgs laiks, kamēr no idejas līdz klausītājiem nonāca šī dziesma. Dzejolis tika uzrakstīts pirms pāris gadiem, bet pirms gada radās doma, ka to vajadzētu ietērpt mūzikā. Laiks paskrien tik ātri, ka tikai šā gada rudenī dziesma ieguva savu īsto skanējumu. Jānis Strazds rakstīja mūziku un spēlēja taustiņinstrumentus, Artūrs Kutepovs spēlēja ģitāru, Pēteris Liepiņš basģitāru, es dziedāju un pūtu trombonu '' Labo ierakstu studijā''. Visu skanējumu kopā lika Lotārs Lodziņš un Jānis Kalve.

 Dziesma ir sākusi savu skanējumu, bet tā noteikti nav jāuztver kā nodeva gaidāmajiem Ziemassvētkiem vai Jaunajam gadam, jo tajā bieži izskan Sniegbaltītes vārds. Sniegbaltītei šajā stāstā ir pavisam cita nozīme. Tas ir drīzāk ir kā sinonīms jebkuram citam sievietes vārdam.

 Lai priecīgi gaidāmie svētki un patīkama klausīšanās! http://www.draugiem.lv/music/10060511/music/


                                                                                                 


                                     



                                                              

Virs galvas greizas debesis
Un līki saules stari.
Aiz durvīm miegains strazds
Ar gadskārtējo pavasari.

Dienas kā neslauktas govis,
Lēni bez azarta klīst,
Vēl nepieradinātie sapņi
No kauna slēpjas un svīst.

Es pieskaros zemei un noturos
Mazliet virs kritiskā punkta.
Mākoņi debesīs apstājas,
Reizēm ķeras aiz mājas jumta.

Kāds manu laiku steidzina
Pār namiem un lielceļu plaisām.
Es savā liktenī saskatu
Jaunas bedres ar līkumu gaismām.

Zem kājām grozīga pasaule
Un neziņa, kurp vēl iet?
Ar četrām debespusēm
Man sen vairs nepietiek.



                                                        Linda Tīmane

                                                        Foto: Solvita Kalniņa

Vairs nekrīt āboli un nedzird dzērves kliedzam,
Nosalušas mārtiņrozes, upes lēnāk plūst,
Bet sirds, kas aizlūzusi
Līdz galam nesalūzt.

Virs peļķēm bieza ledus kārta,
No rītiem rokas salst.
Tik labi, ka nav jāsaka ne vārda,
Viss pats no sevis lēnām paliek balts.

Sasaluši pīlādži virs galvas,
No dzestrā gaisa rodas spītīgs prieks.
Sēž krūmā zvirbuļi, no sala sabozuši spalvas,
Un skaidrs top, ka tikai laiks ir īstais pavēlnieks.



                                                  Laimīgu 2013.gadu!

                                                                   Linda Tīmane

                                                                   Foto : Solvita Kalniņa