Spēj noticēt,
Es apmaldījos cidonijās!
Un man jautri bija,
Jo iedomājies, kā tas būtu,
Ja mani sauktu Cidonija!
Es smējos
Par vārdiem, kas lidinājās,
Pārdroši cidonijās krita.
Es šoreiz nebūšu Cidonija,
Es palikšu cita!
Linda Tīmane
Foto: Solvita Kalniņa
Mēs nerakstīsim receptes, nedalīsimies bērnu audzināšanas pieredzē, nerunāsim par politiku un nemācīsim dzīvot! Lai to dara tie, kam tas padodas labāk! Man, Lindai, vairāk par visu patīk rakstīt. Šī būs vieta maniem darbiem, kuri tapuši ilgākā laika posmā. Vairāki no tiem sakstīti 18 gadu vecumā, tādēļ ir naivuma pilni. Man gan īsti nepatīk tos saukt par dzejoļiem, labāk par emociju pierakstiem! Es, Kaspars, ziņošu par savām jaunākajām aktualitātēm mūzikā. Patīkamu lasīšanu un klausīšanos!
sestdiena, 2014. gada 1. februāris
Bezmiegs
Gaidu sen zudušo miegu
Gadu no gada katru nakti,
Bet bezmiegam pievienojas
Jauni iemesli un fakti.
Pretējās mājas logiem
Arī vēl nenāk miegs,
Biezi notikumu pelni
Birst no gaisa kā sniegs.
Trauslas miega pārslas
Reizēm mani tver,
Kā krelles, kas apskauj kaklu,
Un pārtrūkst, ja straujāk tās skar.
Izbirst pa spilvenu stāsti,
Izirst pa gultu miegs,
Domas, pagātne, bailes
Žņaudz sapņus kā neredzams diegs.
Linda Tīmane
Gadu no gada katru nakti,
Bet bezmiegam pievienojas
Jauni iemesli un fakti.
Pretējās mājas logiem
Arī vēl nenāk miegs,
Biezi notikumu pelni
Birst no gaisa kā sniegs.
Trauslas miega pārslas
Reizēm mani tver,
Kā krelles, kas apskauj kaklu,
Un pārtrūkst, ja straujāk tās skar.
Izbirst pa spilvenu stāsti,
Izirst pa gultu miegs,
Domas, pagātne, bailes
Žņaudz sapņus kā neredzams diegs.
Linda Tīmane
Abonēt:
Ziņas (Atom)