Vairs nekrīt āboli un nedzird dzērves kliedzam,
Nosalušas mārtiņrozes, upes lēnāk plūst,
Bet sirds, kas aizlūzusi
Līdz galam nesalūzt.

Virs peļķēm bieza ledus kārta,
No rītiem rokas salst.
Tik labi, ka nav jāsaka ne vārda,
Viss pats no sevis lēnām paliek balts.

Sasaluši pīlādži virs galvas,
No dzestrā gaisa rodas spītīgs prieks.
Sēž krūmā zvirbuļi, no sala sabozuši spalvas,
Un skaidrs top, ka tikai laiks ir īstais pavēlnieks.



                                                  Laimīgu 2013.gadu!

                                                                   Linda Tīmane

                                                                   Foto : Solvita Kalniņa