No rīta piecēlos
Un teicu sev:
''Nu, pietiek skumt!''
Man divas rokas, divas kājas,
Galva ir, virs galvas jumts!
Nu, pietiek skumt!
Vējš kokos sarunājas,
Koķetē ar sauli,
Un par to visu priecājas vecs jumts.
Bet es?
Nu, tiešām, pietiek skumt!
Nekad jau nepietiks!
Nekad nevienam nebūs gana!
Mums visiem ir kas kopīgs - tas ir (mūsu) jumts!
Un kopīga ir beigās visu aiziešana!
Vai vērts vēl skumt?
Linda Tīmane
Mēs nerakstīsim receptes, nedalīsimies bērnu audzināšanas pieredzē, nerunāsim par politiku un nemācīsim dzīvot! Lai to dara tie, kam tas padodas labāk! Man, Lindai, vairāk par visu patīk rakstīt. Šī būs vieta maniem darbiem, kuri tapuši ilgākā laika posmā. Vairāki no tiem sakstīti 18 gadu vecumā, tādēļ ir naivuma pilni. Man gan īsti nepatīk tos saukt par dzejoļiem, labāk par emociju pierakstiem! Es, Kaspars, ziņošu par savām jaunākajām aktualitātēm mūzikā. Patīkamu lasīšanu un klausīšanos!