Pietiek skumt!

No rīta piecēlos
Un teicu sev:
''Nu, pietiek skumt!''
Man divas rokas, divas kājas,
Galva ir, virs galvas jumts!
Nu, pietiek skumt!

Vējš kokos sarunājas,
Koķetē ar sauli,
Un par to visu priecājas vecs jumts.
Bet es?
Nu, tiešām, pietiek skumt!

Nekad jau nepietiks!
Nekad nevienam nebūs gana!
Mums visiem ir kas kopīgs - tas ir (mūsu) jumts!
Un kopīga ir beigās visu aiziešana!
Vai vērts vēl skumt?

                                                                  Linda Tīmane