Es uzzīmēju rudeni
Un vecas māju drupas,
Kur draiskulīgi vēji
Mētā lapu čupas.
Tā gribējās tur nokļūt -
Šai savā zīmējumā,
Lai justu trako vēju,
Būt lapu čabējumā.
Vēlējos atpakaļ pagātnē,
Skaitīt plaisiņas mūrī,
Dziedāt kā putnam, trakot kā vējam
Būt par akmeni pašā stūrī.
Bet tās tikai mana neprāta ilgas,
Es sapņoju būt par brīvo!
Tās lika man saplēst zīmējumu
Un teica -
Vieglāk dzīvo!
Linda Tīmane
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru